2024. gada 16. oktobrī Eiropas Tieslietu efektivitātes komisija (European Commission for the Efficiency of Justice (CEPEJ)) publicēja savu jaunāko novērtējuma ziņojumu par Eiropas tiesu sistēmām. Vienlaikus Strasbūrā, Francijā, notika arī 18. nacionālo korespondentu tīkla sanāksme, kurā Latviju pārstāvēja Tiesu administrācijas Starptautiskās sadarbības un analītikas nodaļas vadītāja Agnija Karlsone-Djomkina.
Ziņojums, kas balstīts uz 2022. gada datiem, aptver 44 Eiropas Padomes dalībvalstis, kā arī divas novērotājvalstis — Izraēlu un Maroku. Šis ir desmitais divgadu vērtēšanas cikls kopš CEPEJ vērtēšanas procesa uzsākšanas 2004. gadā, kura mērķis ir analizēt Eiropas Padomes dalībvalstu un novērotājvalstu tiesu sistēmas.
Ziņojuma mērķis ir sniegt politikas veidotājiem un tieslietu profesionāļiem praktiskus un detalizētus rādītājus, kas palīdz labāk izprast tiesu sistēmu darbību Eiropā un ārpus tās, vienlaikus uzlabojot to efektivitāti un kvalitāti.
Galvenās atziņas no šī ziņojuma ietver:
- Vidēji Eiropā administratīvās lietas tiek izskatītas trīs instancēs 741 dienā, civillietas – 591 dienā, bet krimināllietas – 344 dienās.
- Eiropā vidēji 57% tiesnešu ir sievietes, savukārt 42% sievietes ir tiesu priekšsēdētājas. 2022. gadā Latvijā, Horvātijā, Grieķijā, Luksemburgā, Rumānijā, Serbijā un Slovēnijā vairāk nekā 70% profesionālo tiesnešu pirmajā instancē bija sievietes.
- Tiesnešu bruto alga ir vidēji 2,5 reizes augstāka par vidējo algu valstī karjeras sākumā un 4,9 reizes augstāka karjeras beigās.
- Piekļuve tiesām ir bez maksas tikai trīs Eiropas valstīs.
- Vidējās izmaksas tiesu sistēmai Eiropā ir 85,4 eiro uz vienu iedzīvotāju (par 7,31 eiro vairāk nekā 2020. gadā), kas veido 0,31% no IKP.
Latvijas progress tiesu sistēmas attīstībā un efektivitātes pilnveidē ir novērtēts vairākās ziņojuma sadaļās. Salīdzinot ar 2020. gada datiem, 2022. gadā kopumā pirmās instances tiesu efektivitāte krimināllietās ir ievērojami uzlabojusies, tostarp arī Latvijā. Latvija ir spējusi samazināt arī civillietu atlikumus lietās, kuru izskatīšana ir ilgāka par diviem gadiem.
Nozīmīga ziņojuma daļa ir veltīta dalībvalstu attīstības analīzei informācijas tehnoloģiju jomā. Latvija 2022. gadā, salīdzinot budžeta periodus 2014–2018 un 2018–2022, ir palielinājusi tiesu budžeta daļu tieši IKT attīstībai no 3,30% līdz 3,70%, kas liecina par pastāvīgu pieeju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstībai.
Lai identificētu galvenās tendences IKT izmantošanā tieslietu jomā Eiropas Padomes dalībvalstīs, dati ir analizēti dažādās dimensijās, īpaši pievēršoties kopējai IKT izmantošanai un attīstībai. 2022. gada dati norāda, ka IKT attīstības indeksā Latvija ieguva 7,57 punktus, kas ir piektais augstākais rezultāts. IKT attīstības indekss apkopo dažādus digitalizācijas rezultātus tieslietu sistēmā: attīstības rādītājus, saziņu ar un starp tiesām, tiesu un lietu pārvaldību u.c. Rezultāti un indekss tiek mērīti no 0 līdz 10 punktiem.
CEPEJ tika izveidota 2002. gada rudenī, tās izveides mērķis bija tiesiskuma veicināšana un pamattiesību nodrošināšanas stiprināšana. Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, CEPEJ īsteno dažādus uzdevumus, un viens no tiem ir datu apkopošana un to analīze.
Ziņojuma pilnā versija angļu valodā ir pieejama Eiropas Tieslietu efektivitātes komisijas mājaslapā: https://www.coe.int/en/web/cepej/cepej-work/evaluation-of-judicial-systems