Kriminālprocesa pabeigšans termiņš ir saistīts ar lietas apjomu, juridisko sarežģītību, procesuālo darbību daudzumu, procesā iesaistīto personu attieksmi pret pienākumu pildīšanu un citiem objektīviem apstākļiem. Kriminālprocesa pabeigšanas termiņu nevar izteikt konkrētos skaitļos, un tas ir nosakāms katrā gadījumā individuāli, ņemot vērā Latvijas tiesu, Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūras un Kriminālprocesa likuma norādes. Līdz ar to visos gadījumos nevar vispārināt un teikt, ka krimināllieta ir izskatāma viena gada vai divu gadu laikā. Konkrētā krimināllieta ir ārkārtīgi īpaša, ņemot vērā cietušo un sabiedrības intereses tajā un tās komplicētību.
Krimināllietas iztiesāšana tiek organizēta tā, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku krimināllietisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas novilvināšanās.
Tas, kas būtu jāatceras, ka tiesas galvenā funkcija ir spriest taisnīgu tiesu un nodrošināt personām tiesības uz taisnīgu tiesu. Tas nozīmē, ka tiesai jāievēro kriminālprocesā noteiktā kārtība, proti, jāizdara visas procesuālās darbības un jāievēro visas personu procesuālās tiesības – jāveic valsts apsūdzības uzturētāju un apsūdzētā vai viņa aizstāvja iesniegto pierādījumu pārbaudi lietas iztiesāšanas laikā, jānoklausās gan personu, kuras, pēc apsūdzības domām, izsaucamas uz tiesas sēdi, liecības, gan apsūdzētā vai viņa aizstāvja norādīto liecinieku liecības. Tas tiesai vienkārši ir jāizdara, un nav iespējams pateikt, ka konkrētās procesuālās darbības netiks veiktas, jo iespējams kādam gribētos ātrāk. Tiesai ir jādod procesa dalībniekiem iespēja uzklausīt liecinieku liecības, uzdot jautājumus, apskatīt lietiskos pierādījumus, iepazīties ar materiāliem, pieteikt lūgumus, kuri tiesai jāizlemj utt., un tas viss prasa ļoti lielu laika ieguldījumu. Un protams vērā ņemams ir krimināllietas materiālu apjoms – 110 sējumi un lietiskie pierādījumi un dokumenti – 877 vienības.
Kriminālprocesa kopējais ilgums pašlaik ir apmēram 4 gadi un 7 mēneši. Bet tas, kas būtu jāatceras konkrētajā situācijā, ka ir jānodala tiesvedības ilgums no pirmstiesas kriminālprocesa ilguma. Ja pirmstiesas kriminālprocesa, kurā veikta izmeklēšana un kriminālvajāšana, ilgums ir bijis teju 2 gadi (apmēram, 1 gads un 11 mēneši), tad no otras puses, tiesvedības ilgums pašreiz ir aptuveni 2 gadi un 8 mēneši, jo tiesas izmeklēšana tika uzsākta otrajā nozīmētajā tiesas sēdē - 2016.gada 1.-3.martā, nevis pirmajā nozīmētajā tiesas sēdē - 2015.gada 8.decembrī, kad tika uzsākta lietas izskatīšana, un kuras laikā tika risināti procesuāli jautājumi.
Attiecībā uz minēto tiesvedības ilgumu, redzams, ka ir notikušas kopā 147 tiesas sēdes, kuru laikā ir nopratinātas 438 personas (254 cietušās personas, 158 liecinieki, 12 eksperti, 9 apsūdzētās personas, 5 juridiskās personas, pret kurām uzsākts process par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu (pārstāvji)). Turklāt, vairākas personas pēc procesa dalībnieku lūguma tiesas sēdē nopratinātas atkārtoti.
Kriminālprocesa virzība nodrošināta, ņemot vērā tiesas sēžu atlikšanas un pārtraukumu pasludināšanas objektīvus apstākļus, t.sk. apsūdzēto, aizstāvju un tienešu darbnespējas dēļ, kā arī procesa dalībnieku pieteikto un apmierināto lūgumu dēļ. Krimināllietas iztiesāšana arī atlikta vairākas reizes nolūkā nodrošināt kriminālprocesā iesaistīto personu piedalīšanos procesuālajās darbībās tiesas sēdē, jo uz tiesas sēdēm neieradās gan cietušie, gan liecinieki. Atliekot iztiesāšanu, tiesa ir lēmusi par neieradušo personu atvešanu uz tiesas sēdi piespiedu kārtā un pieņēmusi 11 lēmumus par 28 personu piespiedu atvešanu (7 cietušos un 21 liecinieku).
Vienlaikus atzīmējams, ka efektīvāku kriminālprocesa virzību nodrošināja arī secīgās tulkošanas nomaiņa uz sinhrono tulkošanu, jo salīdzinājumā ar secīgu tulkošanu, sinhronā tulkošana neaizņem krimināllietas iztiesāšanas laiku un vienlaikus var tulkot vienlaicīgi vairākās valodās, kas konkrētajā kriminālprocesā bija nepieciešams, kā arī citu tiesu tiesnešu sapratne, pacietība un atbalsts, organizējot savā lietvedībā esošo lietu izskatīšanu, ņemot vērā konkrētās krimināllietas iztiesāšanas noteiktos laikus, lai aizstāvji - zvērināti advokāti, kuri realizē aizstāvību, pārstāvību un juridiskās palīdzības sniegšanu citās lietās, varētu piedalīties konkrētās krimināllietas iztiesāšanā un nebūtu jāgroza krimināllietas iztiesāšanas laiks.
Tikai izvērtējot visus minētos aspektus kopumā, it īpaši veicamo un jau veikto procesuālo darbību daudzumu, var izdarīt secinājumu, vai pašreiz tiesvedības ilgums ir adekvāts vai neadekvāts.
Un vissvarīgākais, kas būtu jāatceras, ka ir ļoti labi saprotamas cietušo un visas sabiedrības intereses šajā situācijā, bet no otras puses, lietas izskatīšanas ātrums nevar būt pašmērķis, jo efektīvs tiesas darbs ir kvalitatīvs tiesas darbs.