Tiesu administrācijas Starptautiskās sadarbības un analīzes nodaļas vadītāja vietniece Inta Salinieka 2023.gada 15.decembrī piedalījās Dabas aizsardzības pārvaldes organizētajā diskusijā “Sadarbības stiprināšana noziegumu pret dabu izmeklēšanas jomā”.
Diskusijā Dabas aizsardzības pārvaldes, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta un Daudznozaru specializētās prokuratūras pārstāvji dalījās ar pieredzi noziegumu pret dabu izmeklēšanā, problemātikā, līdzšinējā sadarbībā un sniedza ieteikumus nepieciešamiem uzlabojumiem sadarbības uzlabošanai.
Diskusijas laikā gūta nozīmīga pieredze un cits skatījums uz noziedzīgajiem nodarījumiem jomā, kas skar dabas vidi, īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, dzīvnieku un putnu sugas, kokus - noziedzīgie nodarījumus, kuri paredzēti Krimināllikuma 109.panta otrajā daļā, 110.panta otrajā prim daļā; 112.panta otrajā, , 114., 115., un 115.prim pantā.
Atbilstoši statistikas datiem 2019. un 2020.gadā pirmās instances tiesās saņemto un izskatīto lietu skaits par minētajos pantos paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir ar pieaugošu tendenci. Sākot ar 2021.gadu gan saņemto, gan izskatīto lietu skaits (1.tabula), kā arī notiesāto personu skaits (2.tabula) sarūk. Abās tabulās iekļauti dati pēc smagākā notiesāšanas panta, proti, noziedzīgā nodarījuma smagākās sankcijas, pamatā atspoguļojot noziedzīgo nodarījumu īpatsvaru tieši īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un apdraudēto savvaļas dzīvnieku vai augu sugu tirdzniecības noteikumu pārkāpšanā.
1. tabula
2. tabula
Inta Salinieka, Starptautiskās sadarbības un analīzes nodaļas vadītāja vietniece: "Ne sarūkošais tiesās izskatāmo lietu skaits, ne notiesāto personu skaits neliecina par pret dabu izdarīto noziedzīgo nodarījumu skaita samazināšanos. Kā norādīja prokuratūras pārstāvji, atklāti tiek tikai aptuveni 10% no dabas noziegumiem. Galvenais iemesls tam ir šo nodarījumu izmeklēšanas īpatnības – cēloņsakarības pierādīšana starp noziedzīgajām darbībām un sekām, kuras iestājas šo darbību rezultātā, kā arī noziedzīgo nodarījumu veikušās personas noskaidrošana. Tāpat kompetentās iestādes norādīja uz ierobežotajiem kontroles rīkiem, nepietiekamo finansējumu un nepietiekamo vai pat vispār neesošo ekspertu pieejamību Latvijā šauri specifiskos jautājumos attiecībā uz dabu un tajā notiekošajiem procesiem. Tomēr, neskatoties uz minēto, manā skatījumā tieši ekspertu piesaistes jautājumā diskusijas dalībnieki guva visvērtīgāko informāciju, lai nekavējoties uzsāktu komunikāciju, iegūtu kontaktus un virzītos uz priekšu jautājumos, kuri vēl pirms diskusijas šķita problemātiski."