Trešdien, 5. jūnijā, Rīgā norisinājās konference “Ceļā uz efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu”. Tā tika rīkota kā noslēguma pasākums “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas apmācību programmai”, kas kopš 2017. gada tika īstenota sadarbībā ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienestu un Nīderlandes Finanšu izlūkošanas un izmeklēšanas dienestu (FIOD). Apmācību programma tika īpaši izstrādāta Latvijas tiesībsargājošo, tiesu sistēmas, uzraudzības iestāžu un citu kompetento institūciju kapacitātes stiprināšanai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku mazināšanā.
“Pēdējā laikā naudas atmazgāšanas novēršanas jomā esam darījuši daudz, it īpaši regulējuma pilnveidošanā – gan kļūstot par OECD dalībvalsti, ieviešot Eiropas Savienības normas, gan piedaloties MONEYVAL izvērtējuma procesā. Tagad mūsu darba kārtībā nākamais loģiskais solis ir institūciju rīcībspējas, sadarbības un efektivitātes attīstība, kā arī produktīva un ilgtspējīga finanšu sektora nostiprināšana,” konferences atklāšanā uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs.
Konferences atklāšanā tieslietu ministrs Jānis Bordāns pauda: “Ir noslēdzies būtisks posms Latvijas ceļā uz efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un apkarošanu. Mēs esam spējuši īsā laikā mobilizēties un vienoties par neatliekamiem pasākumiem, un uzsākt to tūlītēju izpildi. Latvijas tiesību sistēma un tās likumi ir pietiekami kvalitatīvi, lai ieviestu nulles toleranci pret naudas atmazgāšanu. Šobrīd vairāk par visu ir nepieciešama likumu proaktīva un neatlaidīga izpilde, ko nodrošina gudri un mērķtiecīgi profesionāļi."
Apmācību programmas mērķis bija veicināt iesaistīto institūciju izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, padziļināt prasmes vairākās specifiskās jomās un ar praktisku projektu īstenošanu sekmēt lietu izmeklēšanu un pierādījumu iegūšanu. Kā galvenos ieguvumus no apmācībām dalībnieki ir atzinuši uzlabotu institūciju savstarpējo sadarbību, vienotu izpratni par legalizāciju un tās veidiem, kā arī vienotu izpratni par netiešo pierādīšanas metodi.
“Eiropas līmenī informācijas apmaiņas stiprināšana starp uzraudzības iestādēm ir svarīga, bet beidzot tā ir vērsta arī uz to, lai nodrošinātu, ka noziedznieki nevar iekļūt finanšu sistēmā. Turklāt, ja šādi noziegumi notiek, tie tiek arī pienācīgi izmeklēti. Tas nozīmē arī to, ka finanšu iestādes tiek stingri sodītas, ja to sistēmas neatbilst standartiem,” uzsver Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta ģenerāldirektors Mārtens Vervejs (Maarten Verwey)
“Manuprāt, lielākais ieguvums Latvijai ir domāšanas maiņa par to, kas ir naudas atmazgāšana. Lai turpinātu darbu pie regulējuma pilnveidošanas un it īpaši stiprinātu sadarbību, ir nepieciešama institūciju un sabiedrības gatavība. Tādas pieejas īstenošanai naudas atmazgāšanas novēršanā un apkarošanā, kas iesaista visas valdības struktūras, liels izaicinājums ir panākt uzticēšanos un pilnvērtīgi izmantot savstarpējās iespējas un kompetences,” norāda FIOD direktors Makiels Vinks (Machiel Vink).
Apmācībās kopumā piedalījās 747 dalībnieki no 14 dažādām institūcijām, tostarp 209 dalībnieki bija tiesu priekšsēdētāji, tiesneši, tiesu darbinieki, prokurori un Kontroles dienesta pārstāvji. Apmācību īstenošanu koordinēja Finanšu ministrija ar Valsts administrācijas skolas un Tiesu administrācijas organizatorisku atbalstu. Apmācību programmu un konferenci finansē Eiropas Savienība Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros.
Tiesu administrācija atbalstu sniedza Eiropas Sociālā fonda “Justīcija attīstībai” ietvaros.
Informāciju sagatavoja Finanšu ministrija
Papildinformācija:
Ilze Grava
Tiesu administrācijas
ESF projekta koordinatore
e-pasts: ilze.grava@ta.gov.lv