Jebkāda fiziska, seksuāla, psiholoģiska vai ekonomiska vardarbība, kas notiek starp laulātajiem vai citām savstarpēji saistītām personām Latvijā nav reta parādība, taču ir svarīgi zināt, kā risināt izveidojušos situāciju un kādi pagaidu aizsardzības līdzekļi ir tiesu un sabiedrisko organizāciju kompetencē.
Dainis Slišāns, Rīgas pilsētas tiesas tiesnesis: “Sabiedrībā plašu rezonansi ieguvusī traģēdija Jēkabpilī ir aktualizējusi jautājumu par vardarbībā cietušo personu aizsardzību. Ne vienmēr aiziešana no vardarbīgām attiecībām un vēršanās pret vardarbīgo personu ir viegls lēmums, taču, ja cietusī persona nolēmusi vērsties pēc palīdzības, būtiska ir cietušās personas nekavējoša aizsardzība un atbalsts. Jebkurai kompetentai iestādei, tai skaitā, tiesai, kurā vēršas no vardarbības cietusī persona, jānodrošina, lai cietusī persona netiktu pakļauta atkārtotai vardarbībai.
Cietušai personai jābūt pārliecībai, ka tiks nodrošināta efektīva un tūlītēja nepieciešamā aizsardzība pret vardarbību. Šis ir garants, kas jānodrošina atbildīgajām institūcijām. Aicinu jebkuru, kurš cietis no jebkādas fiziskas, seksuālas, psiholoģiskas vai ekonomiskas vardarbības, būt drosmīgam, atstāt vardarbīgās attiecības un aizsargāt savas un savu tuvinieku tiesības uz veselībai un dzīvībai drošu vidi. No vardarbības cietušajām personām valstī tiek nodrošinātas psihologu konsultācijas un nepieciešamības gadījumā pieejams patvērums krīzes centrā. Arī sabiedrībai un cietušo personu līdzcilvēkiem, redzot vardarbību, nav jāpaliek vienaldzīgiem vai iecietīgiem pret vardarbību, atstājot to tikai iesaistīto personu ziņā, bet jāsniedz atbalsts cietušo personu aizsardzībai.”
Pēdējos piecos gados pieaudzis tiesās izskatīto lietu skaits par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.
