Trešdien, 28. februārī, norisinājās Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projekta "E-lietas programma – izmeklēšanas un tiesvedības procesu pilnveide – 2.posms” ieviešanai veltīta konference “Publisko pakalpojumu digitalizācija tieslietu un saistītajās nozarēs - pārmaiņu vadības un digitālo prasmju izaicinājumi". Konferencē piedalījās gan publiskā, gan privātā sektora pārstāvji, lai redzējums par publisko pakalpojumu digitalizāciju būtu gana plašs un visaptverošs, kā arī, lai paskatītos uz ikdienas risināmajiem jautājumiem no cita skatu punkta un ieraudzītu vēl neizmantotās iespējas.
Atklājot konferenci, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs atzīmēja: “E-lietas programmas 2. posms ir viens no ES Atveseļošanas fonda investīciju nozīmīgākajiem projektiem Digitālās transformācijas virzienā Latvijā un tā galvenais mērķis ir radīt digitālus risinājumus, kas nodrošinās sabiedrības pieeju tiesiskumam un mainīs cilvēku domāšanas paradumus. Tieslietu resoram e-lietas projekts ir attīstības un pārmaiņu virzītājs, kas, īstenojot digitālo transformāciju vienotajā izmeklēšanas un tiesvedības procesā, sniegs ievērojamu ieguldījumu procesu efektivizēšanā. E-lietas projekts ir unikāls iesaistīto pušu skaita ziņā, un tas nozīmē pareizo virzienu attīstībā ne tikai no atsevišķas iestādes vai nozares perspektīvas, bet pāri formālajām robežām, ielūkojoties procesu būtībā no klientu un lietotāju skatu punkta.”
Konference norisinājās vairākās sesijās un tajās tika analizētas trīs būtiskas tēmas, kā galveno izvirzot tieslietu un saistīto nozaru izaicinājumu nodrošināt publisko pakalpojumu digitalizāciju - E-lietas loma publisko pakalpojumu digitalizācijas īstenošanā Latvijā. Klātesošie tika iepazīstināti ar plānotajām iniciatīvām un aicināti dalīties ar idejām, kā arī sniegt atbildi uz jautājumu – kā tikt galā ar lietotāju vajadzībām saistībā ar pakalpojumu digitālo attīstību.
Ne mazāk svarīga tēma bija Latvijas līderība un starptautiskā pieredze: ir svarīgi apzināties savas spējas, pieredzi un arī talantus. Prast atbildīgi nodot savas zināšanas un pieredzi tiem ieinteresētajiem kolēģiem, kuriem to trūkst. Publiskā sektora pakalpojumu digitalizācijas ziņā Latvija ir vadošo Eiropas valstu topā un Latvijas tieslietu sektora eksperti dalās ar savu pieredzi ārvalstu digitalizācijas projektos.
Trešā tēma bija veltīta nākotnei: sabiedrība, digitalizācija, mākslīgais intelekts. Mākslīgais intelekts var automatizēt atkārtojamus procesus un uzdevumus, veikt datu analīzi, kas, savukārt, cilvēkiem dod iespēju vairāk laika veltīt uzdevumiem, kuros cilvēka intelektuālās prasmes ir vajadzīgas vairāk. Konferencē tika uzklausīti pieredzes stāsti no dažādu nozaru pārstāvjiem, kuri jau šobrīd izmanto mākslīgo intelektu.
Līdztekus jomas ekspertu prezentācijām, katras sesijas noslēgumā dalībniekiem bija iespēja iesaistīties diskusijās, kuras vadīja politologs, RSU Sociālo zinātņu fakultātes prodekāns Mārtiņš Daugulis.
Konferenci noslēdza Mārča Auziņa, Dr.Hab.Fiz, Latvijas Universitātes profesora, kvantu fizikas pētnieka lekcija “Mākslīgais intelekts – konkurents vai palīgs? Tehnoloģiski futūristisks skatījums uz nākotnes darba tirgu, pieprasītākajām prasmēm un zināšanām.” Lekcijas galvenās atziņas bija - domājot par šodienu, jāplāno rītdiena. Jāsapņo un jārealizē ideālos sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijas risinājumus, uzņemoties riskus un atbildību to īstenošanā.
Konferences nobeigumā, Tiesu administrācijas Informācijas sistēmu un tehnoloģiju departamenta direktors Jorens Liopa atzina: “Ja pirms vairākiem gadiem, uzsākot tieslietu nozares digitalizācijas procesu, būtu bijis iespējams pajautāt padomu mākslīgajam intelektam – atbilde viennozīmīgi būtu: “To nav iespējams izdarīt!”. Bet mēs esam jau E-lietas 2. posmā, kas ir pierādījums tam, ka ar lieliem mērķiem, drosmi, neatlaidību un spēju uzņemties atbildību, cilvēks spēj vairāk kā māklsīgais intelekts. Pilnīgi piekrītot profesora M. Auziņa domai, ka pasaules vēsture pierāda, ka attīstību vienmēr veicina tie, kas domā dumpīgi, bet jūt patiesi.”
Tieslietu sistēmas digitalizācijas mērķis ir izveidot vienotu un efektīvu tiesvedības elektronisko procesu, samazinot tiesvedības termiņus un nodrošinot informācijas pieejamību un atklātību. Projektā paredzēta Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) pilnveide, E-lietas portāla attīstība, Valsts Probācijas dienesta Probācijas klientu uzskaites sistēmas (PLUS) un datu apmaiņas E-lietas platformā pilnveide, Ieslodzījuma vietu pārvaldes informācijas sistēmas (IIS) un datu apmaiņas E-lietas platformā pilnveide, Valsts nodrošinātas juridiskās palīdzības reģistra (VNJPR), Valsts kompensācijas reģistra (VKR) pilnveide un datu apmaiņas E-lietas platformā pilnveide. E-lietas programmas 2. posms tiek īstenots ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu.
Par Atveseļošanas fondu
ES Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021. – 2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Programmas mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026.gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.
Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance facility) budžeta līdzekļiem, ar valsts budžeta līdzfinansējumu.
Vairāk: esfondi.lv
Materiāls tapis ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu projekta “Komunikācijas spēju stiprināšana par Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna priekšrocībām” ietvaros, izmantojot Tehniskā atbalsta instrumentu, ko pārvalda Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts. Par materiāla saturu atbild tikai autors(-i). Materiālā paustais neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli.
