Zemesgrāmatu likums tika pieņemts 1937. gadā, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas zemesgrāmatas darbība atjaunota 1993. gadā.
Tālā pagātnē toreizējais tieslietu ministrs Hermanis Apsītis (1934–1940) uzsvēra, ka “privātīpašuma atzīšana un nostiprināšana ir valsts un sabiedriskās iekārtas pamats, bet atbildība ir tajā aspektā, ka darbam, ko strādā zemesgrāmatu nodaļas, jābūt noteiktam un pareizam, lai tādējādi pilnā mērā varētu izpausties publiskā ticamība, ko prasa likums”.
Pagājuši 30 gadi kopš Zemesgrāmatu darbība 1993. gadā atjaunota likumiski. Viens no galvenajiem nosacījumiem bija taisnīguma atjaunošana bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, atjaunojot īpašuma tiesības uz nacionalizēto mantu.
Strādājot pie zemesgrāmatu normatīvajiem aktiem, tā laika Augstākajā padomē bija aktīvas diskusijas, vai zemesgrāmatu institūcijai atrasties pie izpildvaras vai tiesu varas. Zemesgrāmatu nodaļas izveidoja pie apgabaltiesām un lēmumu pieņēmējus pielīdzināja rajona (pilsētas) tiesu tiesnešiem.
Toreizējā Rīgas rajona Zemesgrāmatu nodaļas vadītāja Ināra Zariņa, atceroties pirmsākumus, portālam “Latvijas Vēstnesis” stāstīja, ka darbības sākums nav bijis viegls, jo uzsākts gandrīz no nekā, pieticīgākos apstākļos nekā priekšteči pabeidza 1940. gadā.
“Tolaik viņi jau rakstīja ar rakstāmmašīnām, bet mūsu rīcībā bija tikai spiedogs un pildspalvas. Mēs visus dokumentus rakstījām ar roku, priekšnieka lēmumiem izmantojām arī spiedogu. No tiem tika izdarīti ieraksti zemesgrāmatās un aizpildīti pārējie dokumenti. Vienu un to pašu tekstu četras reizes vajadzēja pārrakstīt ar roku. Bija sākušies jauni “mērnieku” laiki, atkal spraustas robežas, raktas kupicas, lemts par īpašuma tiesību atjaunošanu un piešķiršanu. Pirmais īpašums zemesgrāmatā tika nostiprināts Ogrē,” stāstīja I.Zariņa.
Rēzeknes tiesas priekšsēdētājs un tiesnesis Gunārs Siliņš 30 gadus strādājis ar zemesgrāmatas jautājumiem. “Līdzīgi kā valsts, arī zemesgrāmatas 30 gadu laikā attīstījās pakāpeniski – ar saviem kāpumiem, kritumiem un pamatīgi strādājot. Darbam veltītie gadi ir bijusi unikāla iespēja piedzīvot kolorītos mērnieku laikus visdažādākajās tautsaimniecības nozarēs, šķiet nebeidzamus tēvu zemes dalīšanas procesus. Mēs esam bijuši klāt pie finanšu, ekonomisko burbuļu pūšanas un to plīšanas. Taču, ņemot vērā šī laika aktualitātes, par nozīmīgu uzskatu savu līdzdarbošanos austrumu robežas demarkācijas procesos, tiesiski nosakot, kur tad īsti beidzas Krievija un sākas Latvija. Arī priekšā mums vēl ir daudz darba, daudz izaicinājumu, daudz sasniegumu, dodot pienācīgu pienesumu savai zemei,“ stāsta G.Siliņš.
Ļoti nozīmīgs posms zemesgrāmatu darbības attīstībā bija virzībai uz datorizēto zemesgrāmatu un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas izveidi. 1998. gadā Saeima pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā, un normatīvais akts tika papildināts ar jaunu nodaļu “Datorizētā zemesgrāmata”, kura definēja datorizēto zemesgrāmatu kā elektronisku datubāzi, kurā ilgstoši bez satura izmaiņām tiek glabātas zemesgrāmatas, nostiprinājuma žurnāli, nekustamo īpašumu lietas un alfabētiskie rādītāji.
Pēc izmaiņām normatīvajos aktos bija jāveic liels organizatorisks darbs, jāizveido centrālās datubāzes programmas, tiešsaistes sakari starp visām nodaļām un vienoto datubāzi, jākonvertē visi papīra un elektroniskā formā uzturētie dati. Bija jāsagādā arī atbilstoša tehnika, jāapmāca nodaļu darbinieki, jāpārbauda sistēma pilotprojekta līmenī. 2001. gada pirmajā pusē visas nodaļas pakāpeniski iekļāvās Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā.
Kopš 2004. gada aprīļa Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas organizatorisko un tehnisko uzturēšanu nodrošina Tiesu administrācija.
Šodien zemesgrāmata ir moderna, ērta un pieejama ikvienam. Tajā var iegūt visaptverošu informāciju par katru zemesgrāmatā ierakstīto īpašumu, īpašnieku, apgrūtinājumiem un hipotēkām, neizejot no mājas, vien ar pāris taustiņiem datorā iespējams pieslēgties sistēmai.
Bijusī Zemesgrāmatu departamenta direktore Inese Kalniņa pateicas visiem, kas rūpējas par zemesgrāmatu pieejamību un publisko ticamību: “Ir pagājuši 30 gadi kopš Zemesgrāmatu likuma darbības atjaunošanas un 20 gadi no brīža, kad es kā Tieslietu ministrijas Zemesgrāmatu departamenta direktore rakstīju ievadu grāmatai “Zemesgrāmatas Latvijā”. Pa šo laiku zemesgrāmatas ir kļuvušas vēl pieejamākas iedzīvotājiem, lai būtu vieglāk rūpēties par nekustamo īpašumu tiesisko sakārtošanu. Daudz nostiprinājuma lūgumu ir iespējams nosūtīt elektroniski, zemesgrāmatu dati lielā mērā pilnveidojas nepastarpināti, saņemot datus no iestādēm, neprasot cilvēku iesaisti. Tāpat Tiesu administrācijas uzturētajās tīmekļa vietnēs sekmīgi darbojas elektroniskie pakalpojumi, lai informācijas ieguve par nekustamo īpašumu tiesībām būtu efektīva. Izmantojot iespēju, vēlos pateikt lielu paldies visiem tiesnešiem, tiesu un Tiesu administrācijas darbiniekiem, kuri ikdienā rūpējas par zemesgrāmatu publisko ticamību un pieejamību. Lai nākamie gadi ir tikpat sekmīgi rūpēs par tiesisko un ekonomisko labklājību nekustamo īpašumu jomā!”