Šodien, 5.decembrī, notika Rīgas apgabaltiesas konference “Tiesiskuma nodrošināšana tiesvedības procesu digitalizācijas apstākļos”. Šodiena ir arī Rīgas apgabaltiesas 105.gadadiena. Par tiesu procesu digitalizāciju un tiesiskuma nodrošināšanu uzstājās visu instanču tiesu tiesneši, brīvo juridisko profesiju pārstāvji, prokuratūra, valsts pārvaldes, tai skaitā Tiesu administrācijas, pārstāvji. Klausoties saturīgajās uzstāšanās pat grūti iedomāties to darba apjomu, kas ieguldīts tiesu sistēmas attīstībā.
Uzskatāmībai neliels izvilkums no biogrāfiskās vārdnīcas “Latvijas tiesneši 1918-1940” –
Rīgas apgabaltiesa dibināta 1918. gada 5. decembrī, kad par apgabaltiesas priekšsēdētāju iecēla Frici Gailīti. 11. decembrī norisinājās formālā tiesu pārņemšana no vācu okupācijas varas iestādēm. Apgabaltiesas locekļus iecēla vairākās grupās, pirmā no tām tika iecelta 7. decembrī, nākamā 16. decembrī. Sākotnēji apgabaltiesā bija trīs civilnodaļas un divas kriminālnodaļas.
Līdzīgi kā citās tiesu iestādēs, sākumā darbinieku komplektēšana bija saistīta ar lielām grūtībām. Darbinieku rekrutēšana bieži norisinājās neformāli, iesaistot pazīstamus cilvēkus. F. Gailītis vēlāk atcerējās, ka “tolaik iecelšanas bija vienkāršas un ātras, tādēļ ka priekšsēdētājs bija laimīgs, ja viņam izdevās kādu pierunāt iestāties darbā: viņš kādu dienu sastapis tiesas ēkas priekštelpā savu bijušo skolasbiedru Aleksandru Būmani, tērpušos garos svārkos. Būmanis patlaban kā bija iebraucis no Pēterpils un ieradies tiesā pieteikties uz kādu vietu. Abi uz ātru roku apspriedušies, ka patlaban, pārejas laikmetā, svarīgākais amats un uzdevums būtu svarīgu lietu izmeklēšanas tiesnesim. Gan Būmanis mēģinājis atrunāties, ka viņš no kriminālistikas neko vairs neatceroties, viņam šai nozarē neesot piedzīvojumu. Nekas tomēr nelīdzējis, kandidāts bijis labs un derīgs un pēc pāris mirkļiem Būmanim jau bijis “amats” rokā.”[1]
Ne vienmēr šādas ātras iecelšanas izrādījās veiksmīgas, tomēr jāatzīst, ka apgabaltiesu vadītājiem citu iespēju uzsākt apgabaltiesu darbību nebija. Jāpiebilst arī, ka latviešu juristu nebija tik daudz, lai vairākums nepazītu cits citu un līdz ar to spētu īstenot racionālus lēmumus darbinieku pieņemšanā.
Dzimšanas dienā vēlam daudz veiksmes kopīgajā darbā!
[1] Tieslietu ministrijas un tiesu vēsture. 1918.‑1938. Rīga, 1939. 252. lpp.