Vairāki Latvijas tiesneši atbalsta Tieslietu ministra ieceri atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās.
Rēzeknes tiesas tiesneši pašreizējo kārtību uzskata par nelietderīgu laika izšķiešanu. Izskatīšanai Tiesnešu disciplinārkolēģijā tiek nosūtīti arī materiāli par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem, par kuriem piemēro brīdinājumu vai pat atbrīvo no soda. Racionālāk par šādu pārkāpumu būtu piemērot tādus pašus sodus kā visiem pārējiem autovadītājiem.
“Gadījumos, kad tiesnesis ir izdarījis pārkāpumu, kas grauj sabiedrības uzticību tiesai, piemēram, vadījis transporta līdzekli alkohola reibumā, tiesas priekšsēdētājam, pēc lēmuma par tiesneša sodīšanas stāšanās likumīgā spēkā, būtu pienākums ierosināt pret tiesnesi disciplinārlietu. Manuprāt, tas nebūtu dubultās nesodīšanas principa pārkāpums,” uzskata Aija Jermacāne - Rēzeknes tiesas priekšsēdētāja p.i. Viņasprāt, disciplinārkolēģija vērtētu nevis to, vai tiesnesis ir vainīgs minētā pārkāpuma izdarīšanā, bet gan to, vai šāda tiesneša uzvedība un rīcība ir savienojama ar tieneša amatu. Tiesnešu ētikas kodekss nosaka, ka tiesnesim jāizvairās no necienīgas rīcības un uzvedības. Vairums Rēzeknes tiesas tiesnešu norādīja, ka viņiem šī imunitāte nav nepieciešama un aktuāla, jo negatavojas likumus pārkāpt.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāja Iveta Krēvica piekrīt, ka administratīvā imunitāte tiesnešiem ir atceļama. Taču šis jautājums būtu risināms tādā gadījumā, ja tiktu atcelts administratīvais arests.
“Piemērojot administratīvo sodu, ātrāk tiek sasniegts soda mērķis un par konkrētu administratīvo pārkāpumu tiek piemērots atbilstošs sods. Tas, ka par administratīvajiem pārkāpumiem tiesnesis saucams pie disciplinārās atbildības, īsti neatbilst disciplināratbildības un disciplinārsodīšanas mērķim. Tomēr būtu risināms jautājums gadījumos, ja tiesnesis atkārtoti un vairākkārtīgi izdara administratīvos pārkāpumus, kā šādas situācijas atbilst un ir samērojamas ar tiesneša ētiku,” skaidro I.Krēvica.
Tieslietu padomes loceklis, tiesnesis Zigmunds Dundurs skaidro, ka līdz šim administratīvā imunitāte tiesnešiem saglabāta galvenokārt spēkā esošā novecojušā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa dēļ, kurā viens no sodiem bija paredzēts arests un kurā ietvertie vairāki nodarījumi pēc sava rakstura, sabiedriskās bīstamības, kaitīguma un soda mēra robežojās ar Krimināllikumā paredzētiem pārkāpumiem.
“Grūti iedomāties situāciju, ka administratīvo arestu izcietušais tiesnesis varētu turpināt pildīt tiesneša pienākumus, proti, diezin vai pēc šāda soda izciešanas tiesnesis atbilstu vienam no tiesneša kritērijiem - nevainojama reputācija. Šobrīd situācija ir mainījusies, jo Saeimā 2018.gadā ir pieņemts un 2020.gadā stāsies spēkā Administratīvās atbildības likums, kas aizstāj Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un kurā vairs nav paredzēts sods - administratīvais arests. Ar šo jauno likumu ir pārskatīts administratīvo pārkāpumu raksturs, smaguma pakāpe, kaitīgums, un administratīvā atbildība saglabāta tikai par tādiem maznozīmīgiem pārkāpumiem, kas nesasniedz un netuvojas Krimināllikumā paredzētiem pārkāpumiem. Tādēļ, iespējams, ir pienācis laiks atjaunot diskusiju par tiesnešu administratīvās imunitātes atcelšanu,” ierosināja Z.Dundurs.
Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība jau pirms vairākiem gadiem aktualizēja jautājumu par tiesnešu administratīvās imunitātes atcelšanu. Biedrības valdes priekšsēdētājas, tiesneses Laumas Paegļkalnas viedoklis ir, ka tiesneša administratīvā imunitāte nepamatoti izceļ tiesnesi ārpus pārējās sabiedrības.
“Nav pamatoti tiesneša administratīvo imunitāti attaisnot ar tiesneša neatkarības principu. Tiesnesis ir sabiedrības daļa. Izdarot sabiedriskās kārtības normu pārkāpumu, tiesnesis atrodas salīdzināmos apstākļos ar ikvienu citu sabiedrības pārstāvi. Tādēļ ir nepareizi sabiedriskās kārtības pārkāpumu uzlūkot par profesionālā dienesta darbības pārkāpumu. Tiesnesim tāpat kā ikvienam citam sabiedrības pārstāvim ir līdzvērtīgi jāatbild par izdarīto sabiedriskās kārtības pārkāpumu. Savukārt atbildība par tādiem sabiedriskās kārtības pārkāpumiem, kas pazemina tiesas reputāciju, piemēram, rupja neētiska uzvedība publiskā vietā, būtu vērtējama gan kā par sabiedriskās kārtības normu, gan kā par profesionālā dienesta noteikumu pārkāpšanu,” pauž L.Paegļkalna.
Kā zināms, Tieslietu ministrija atkārtoti iesniegusi vēstuli Tieslietu padomes priekšsēdētājam Ivaram Bičkovičam lūdzot iekļaut tuvākās Tieslietu padomes sēdes darba kārtībā jautājumu par tiesnešu imunitātes atcelšanu administratīvo pārkāpumu lietās un lemt par atbalstu nepieciešamo grozījumu virzībai likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā.