Šodien, 28. aprīlī, Tieslietu padome uzklausīja Tiesu administrācijas ziņojumu par lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas jeb “lietu svēršanas” modeļa ieviešanu pirmās un otrās instances tiesās.
Lietu sarežģītības pakāpes noteikšanas modelis ir izstrādāts, lai novērtētu tiesu un tiesnešu noslodzi, kā arī lai izlīdzinātu noslodzi starp tiesām un tiesnešiem. Tāpat to varēs izmantot resursu un vakanču plānošanai, tiesnešu darba novērtēšanai, lietu sadalei, kā arī lietu izskatīšanas termiņu uzraudzībai.
Modelis paredz novērtēt katras tiesā saņemtās lietas sarežģītību punktu sistēmā. Lietas svara noteikšanai visas lietas klasificētas grupās, pamatojoties uz procesa veidiem un tiesību apakšnozarēm. Nākotnē lietas svēršanu papildinās faktori, kas sarežģī lietas izskatīšanu, piemēram, prasījumu skaits; noziedzīgo nodarījumu skaits; prasītāju, atbildētāju un liecinieku skaits; apsūdzēto, cietušo un liecinieku skaits; lietas pierādījumu un materiālu apjoms; ārvalstu elements, procesuālie lēmumi, kas ietekmē lietas sarežģītību.
Tieslietu padome konceptuāli atbalstīja tā ieviešanu rajona (pilsētas) tiesās.
Tiesu administrācijas direktors A. Munda: “Vēlos pateikties Tiesu administrācijas izveidotajai Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupai un īpaši projekta vadītājai Annai Skrjabinai, kā arī Rīgas apgabaltiesas tiesnesei Svetlanai Beļajevai par ilgstošo darbu, strādājot daudzu tiesu un administrācijas pārstāvju komandā. Darba gaitā notika daudzas tikšanās, vairākkārt tika uzklausīti un apkopoti tiesu viedokļi par laiku, ko prasa konkrētu lietu izspriešana. Ir paveikts liels darbs, Tieslietu padome ir apstiprinājusi rajona (pilsētu) tiesu lietu svēršanas modeli un tagad lietu svari jāsāk piemērot praksē, lai efektīvi spētu līdzsvarot darba noslodzi tiesās.''